«Izaugs un pāries»? Kāpēc ar runas traucējumiem nav vērts gaidīt
Runas traucējumus mēdz saukt par mīlīgu īpatnību. Skaidroju, kāpēc daudzas grūtības labāk risināt bērnībā un kad bērnu parādīt logopēdam.
«Nevedīsim pie logopēda, tā ir viņa īpatnība». Šādu frāzi dzirdu diezgan bieži. Trīs gadu vecumā neskaidrs «r» vai smieklīgi vārdi tiešām izskatās mīļi. Taču bērns aug, bet runas īpatnības dažkārt paliek ar viņu uz ilgu laiku.
Kā šī «īpatnība» izskatās vēlāk
Pieaugušo, kuru grūti saprast, lūdz atkārtot. Vienreiz, otrreiz. Viņš sāk kautrēties no savas runas, izvēlas vienkāršākus vārdus, bet dažreiz vienkārši nolemj paklusēt. Tas ietekmē mācības, draudzību, darbu un pašapziņu. Skolā nepareiza izruna var traucēt arī rakstīt: bērns raksta tā, kā dzird un runā.
Kāpēc bērnībā ir vieglāk
Maziem bērniem runas prasmes vēl veidojas, un jauna, pareiza skaņa parasti nostiprinās vieglāk nekā pēc daudziem ieraduma gadiem. Turklāt bērnam ir vieglāk uztvert nodarbības kā rotaļu. Daļa ar vecumu saistīto īpatnību tiešām pāriet pati, taču atšķirt tās no traucējumiem uz aci ir grūti. Tieši tam ir vajadzīga konsultācija.
Kad bērnu vērts parādīt logopēdam
- bērna runu slikti saprot sveši cilvēki, ne tikai jūs;
- viņš aizstāj vai izlaiž skaņas, un laika gaitā tas nemainās;
- viņš šļupst, runājot mēle redzama starp zobiem;
- bērns kautrējas runāt vai dusmojas, kad viņu nesaprot;
- vārdu un frāžu ir manāmi mazāk nekā vienaudžiem;
- drīz jāiet skolā, bet ne visas skaņas vēl ir savās vietās.
Ko var darīt jau tagad
- Neķirciniet bērnu un neatkārtojiet viņa nepareizos vārdus, pat ja tas ir smieklīgi.
- Atbildiet ar pareizu paraugu: «Lokas? Jā, tās ir rokas».
- Neprasiet daudzreiz atkārtot «kā pareizi», tas atņem vēlmi runāt.
Atnākt uz konsultāciju nenozīmē uzreiz sākt ilgas nodarbības. Dažreiz pietiek ar vienu tikšanos, lai saprastu, vai palīdzība ir vajadzīga vai var mierīgi pagaidīt. Lai īpatnība paliek bērna raksturā, nevis viņa runā.