Kad bērnu vest pie logopēda? Pazīmes pa vecumiem

Vecāki bieži jautā: vai jau laiks pie logopēda, vai vēl var pagaidīt? Vienas pareizas atbildes nav, jo bērni sāk runāt dažādā laikā. Tomēr ir orientieri, pēc kuriem var saprast, vai runas attīstība iet savu ceļu vai bērnu vērts parādīt speciālistam. Tālāk ir pazīmes pa vecumiem. Tas nav eksāmens, drīzāk palīgs, kam pievērst uzmanību.

2 gadi

Divu gadu vecumā bērns parasti lieto vairākus desmitus vārdu un sāk tos savienot: «mamma dod», «tētis aiziet». Viņš saprot daudz vairāk, nekā pasaka, un izpilda vienkāršus lūgumus bez žesta.

Bērnu logopēdam vērts parādīt, ja divgadnieks:

• lieto tikai dažus vārdus vai skaņu atdarinājumus, un jauni vārdi nerodas;
• nesaliek kopā divus vārdus;
• slikti saprot vienkāršus lūgumus;
• ir pazaudējis vārdus, kurus agrāk teica.

3 gadi

Trīsgadnieks parasti runā teikumos no 3-4 vārdiem un uzdod jautājumus: «kas tas ir?», «kur?», «kāpēc?». Daļu skaņu viņš vēl aizstāj, un tas ir normāli. Svarīgāk ir cits: vai viņa runu saprot ne tikai ģimene, bet arī citi pieaugušie, piemēram, audzinātāja bērnudārzā.

Uzmanīgāk jāskatās, ja bērns runā tikai atsevišķos vārdos, svešie viņa runu gandrīz nesaprot, viņš neko nejautā un nevar pastāstīt, kas noticis. Vai arī runā daudz, bet «savā valodā», ko neviens nesaprot.

4-5 gadi

Šajā vecumā runa kļūst par galveno saziņas veidu. Bērns stāsta par savu dienu, izdomā spēles, lieto garākus teikumus un pamazām apgūst gramatiku: galotnes, laikus, prievārdus. Lielākā daļa skaņu jau ir savās vietās, lai gan «r», šņācošās un svelpjošās skaņas dažiem bērniem vēl veidojas.

Konsultācija ir ieteicama, ja:

• bērns šļupst un runājot mēle redzama starp zobiem;
• skaņas skan «caur degunu» vai ar šļakstošu troksni sānos;
• grūti izstāstīt pat īsu notikumu, stāstījums ir sarauts;
• bieži ir kļūdas galotnēs un vārdu formās;
• bērns stostās, un tas neizzūd vairākas nedēļas vai viņš sāk izvairīties no runāšanas.

6-7 gadi

Pirms skolas visām skaņām vajadzētu būt vietā. Tagad svarīga kļūst arī fonemātiskā dzirde: vai bērns sadzird, ar kādu skaņu sākas vārds, vai atšķir līdzīgas skaņas, piemēram, «s» un «š», «t» un «d». No tā vēlāk ir atkarīga lasīšana un rakstīšana.

Ja pēdējā gadā pirms skolas kāda skaņa joprojām nav izveidojusies vai bērnam grūti sadalīt vārdu pa skaņām, labāk sākt darbu tagad, nevis gaidīt pirmās kļūdas burtnīcā.

Ko dara logopēds pirmajā vizītē

Pirmā tikšanās nav nodarbība, bet iepazīšanās un novērtējums. Logopēds aprunājas ar vecākiem par bērna attīstību: kad parādījās pirmie vārdi, kā bērns ēd, vai bieži bija ausu iekaisumi. Tad rotaļājoties apskata, kā bērns saprot runu, kādus vārdus un frāzes lieto, kā izrunā skaņas, kā kustas mēle un lūpas. Mazākajiem tas viss izskatās pēc spēles ar rotaļlietām un grāmatiņām.

Beigās vecāki uzzina, vai palīdzība ir vajadzīga, ar ko sākt un ko var darīt mājās. Dažreiz atbilde ir vienkārša: pagaidām viss kārtībā, atnāciet pēc pusgada.

Kad vispirms pie neirologa vai dzirdes pārbaudes

Logopēds strādā ar runu, bet runa ir atkarīga no dzirdes un nervu sistēmas. Tāpēc dažās situācijās pirmais solis ir ģimenes ārsts, kurš var nosūtīt pie citiem speciālistiem.

• Dzirdes pārbaude ir vajadzīga, ja bērns neatsaucas uz savu vārdu, bieži pārjautā, skatās multfilmas ļoti skaļi vai viņam bieži ir ausu iekaisumi.
• Neirologa konsultācija ir vietā, ja bērns ir pazaudējis jau apgūtas prasmes, ja kopā ar runu kavējas arī kustības vai ja viņš maz skatās acīs, nerāda ar pirkstu un šķiet noslēdzies savā pasaulē.

Tas nenozīmē, ka logopēds jāatliek. Bieži darbs notiek paralēli, un logopēda novērojumi palīdz arī ārstam.

Ja šaubāties, labāk atnākt agrāk nekā vēlāk. Mēs strādājam latviešu un krievu valodā ar bērniem no divu gadu vecuma Purvciemā, Imantā un Ķengaragā. Pirmajā konsultācijā kopā noskaidrosim, vai bērnam vajadzīga palīdzība.