Runa sākas ar ķermeni: kāpēc logopēdam vajag līdzsvaru un kustību

Dažreiz vecāki brīnās: atnāca pie logopēda, bet bērns iet pa līdzsvara taku, rāpo, ķer bumbu. Kur tad runa? Tā ir tepat, mēs vienkārši sākam ar pamatiem.

Kā ķermenis saistīts ar runu

Runa nepastāv atsevišķi no ķermeņa. Lai runātu, bērnam jājūt sava mute un mēle, jāvada sīkas un precīzas kustības, jānotur uzmanība, mierīgi jāsēž un jāklausās. Ja viņam ir grūti sajust savu ķermeni, noturēt līdzsvaru, koordinēt kustības vai apstrādāt to, ko viņš redz, dzird un jūt, tas var ietekmēt arī runu.

Tāpēc dažreiz mēs vispirms stiprinām pamatu:

• sensoro integrāciju (kā bērns uztver un sasaista sajūtas);
• lielo un sīko motoriku;
• uztveri;
• uzmanību un pašregulāciju.

Kad šie procesi sāk darboties saskaņotāk, bērnam ir vieglāk apgūt arī sarežģītākas prasmes, tostarp runu.

Ko var darīt mājās

• Iet pa apmali, baļķi vai uz grīdas uzlīmētu līmlentes līniju, noturot līdzsvaru.
• Rāpot, kāpt, pārkāpt pāri šķēršļiem: no spilveniem var uzbūvēt lielisku šķēršļu joslu.
• Spēlēt ar bumbu: mest, ķert, ripināt vienam otram, sakot «ķer», «metu».
• Apvienot kustību un runu: katrā solī nosaukt vārdu vai zilbi, lēkt un skaitīt.
• Dot darbu rokām: veidošana no plastilīna, graudu pārbēršana, knaģi, aizdares.

Labāk īsi un katru dienu nekā ilgi un reti. Un nepārvērtiet to treniņā: bērnam jābūt jautri.

Kad vērts pievērst uzmanību

Ja bērns bieži klūp un krīt, izvairās no šūpolēm un slidkalniņiem vai, gluži pretēji, visu laiku meklē spēcīgas sajūtas, nespēj nosēdēt pat pie interesantas nodarbības, sāpīgi reaģē uz skaņām, apģērbu vai pieskārieniem, pastāstiet par to speciālistam.

Tāpēc, ja logopēds saka «pastrādāsim ar ķermeni», tas nenozīmē, ka esam aizmirsuši par runu. Konsultācijā var mierīgi noskaidrot, ar ko labāk sākt tieši jūsu bērnam.